cik skaisti mēdz būt minerāli
1.
2.
3.
DIMANTS
(grieķu: adamas (αδάμας) — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī. Tā cietība un augstā gaismas dispersija padara to par noderīgu materiālu gan rūpniecībā, gan juvelierizstrādājumos. Dimants ir cietākais zināmais dabiskas izcelsmes minerāls, kas to padara par lielisku abrazīvu. Lai iegūtu apslīpētus dimantus, tos vienīgi ir iespējams apstrādāt zem augsta spiediena un augstas temperatūras ar citiem dimantiem (pazīstami kā II tipa (Type-II) dimanti), kuri ir cietāki, vai arī ar vielām, kuras ir cietākas par pašu dimantu. Šīs vielas var būt borazons, ultracietais fullerīts vai dimanta nanostienīši. Tas nozīmē arī to, ka dimants lieliski saglabā virsmas pulējumu — savu izcilo spīdumu. Dimanta kušanas temperatūra ir 3547 °C — visaugstākā no visiem minerāliem. Dimants tradicionāli tiek uzskatīts par visvērtīgāko dārgakmeni.
 
AHATS
(pēc Teofrasta ziņām - akmens ieguvis nosaukumu no Ahatesas upes - tagad Drillo (Karabi) Sicīlijā, šeit it kā pirmo reizi atrasts) - termins, kuru attiecina nevis uz noteiktu minerāla veidu bet gan uz dažādām halcedona varietāšu agregātajām formām. Ahātam ir smalki slāņaina tekstūra, taču ahātiem pieskaita arī halcedonu ar interesantiem, dekoratīviem ieslēgumiem.
4.
SAFIRS
(no ebreju ספּיר - "Sapir" - no Bībeles tekstiem - kaut gan Bībelē drīzāk bijusi atsauksme uz citu akmeni - lazurītu) ir minerāla - korunda paveids. Par safīru sauc jebkuru juvelierkvalitātes korunda kristālu, kas nav sarkanā krāsā - sarkanus korundus sauc par rubīniem. Visbiežāk safīrs ir zilā krāsā. Safīru veidojošais minerāls - korunds tīrā veidā ir bezkrāsains. Specifisko krāsu dod dažādi piejaukumi, piemēram dzelzs, hroms
5.
RUBINS
(no latīņu ruber — „sarkans”) ir minerāla — korunda paveids — koši sarkani, caurspīdīgi korunda kristāli. Rubīna sarkano krāsu nosaka hroma piejaukumi. Rubīns dabā ir ļoti reti sastopams, taču mūsdienās tiek ražots salīdzinoši lēts mākslīgais rubīns. Rubīns ir Bībelē visbiežāk pieminētais dārgakmens. Austrumos rubīnu sauc „lals” — ar šādu nosaukumu to agrāk pazina arī Krievijā.
6.
ALEKSANDRITS
saulē maina krāsu.
7.
SMARAGDS
(no grieķu σμάραγδος - mirdzošs, spīdošs) (Be3Al2(SiO3)6) ir koši zaļš minerāla — berila paveids. Tas ir viens no vērtīgākajiem dārgakmeņiem līdzās dimantam, rubīnam un safīram, un nereti ir dārgāks nekā pārējie trīs. Lielākajai daļai atrasto smaragda kristālu ir ieslēgumi, kas samazina to vērtību.
8.
AMETISTS
(grieķu: αμεθυστoς - "a" ("ne") un "methuskein" ("piedzerties") — no ticējuma, ka akmens pasargās no reibuma) (SiO2) ir violeta vai purpursarkana kvarca paveids, varietāte, kuru bieži izmanto kā dārgakmeni. Ametistu kā dārgakmeni lietoja jau Senajā Ēģiptē, kur to lietoja kā materiālu zīmogiem.
|
|
